Biologija - Galvenā lappuse
Pirmdiena, 2016-09-26, 5:34 AM

Mana vietne

Lietotāja vārds:
Parole:
Vietnes izvēlne
Kalendārs
«  Septembris 2016  »
PrOTCPkSSv
   1234
567891011
12131415161718
19202122232425
2627282930
Mūsu aptauja
Ka jus pavadijat so vasaru>>??????????
Atbilžu kopskaits: 7
Mini-čats
200
Vietnes draugi
Statistika

Kopā Online: 2
Viesi: 2
Lietotāji: 0

Cilvēka imūnsistēma ir patiešām pārsteidzošs konstelācija, reaģējot uz uzbrukumiem ārpus ķermeņa. Tas ir daudzveidīgs, no kuriem daudzi varētu mainīt, lai optimizētu reakciju uz šīm nevēlamām ieplūšanu. Lielāko daļu laika, sistēma ir ļoti efektīva. Cilvēka imūnsistēma ir trīs slāņiem.

Ādas un gļotādas, kas darbojas kā fiziska barjera veidlapu pirmo kārtu. Otrais slānis pārstāv "iedzimtas imūno sistēmu," plaša darbības, īstermiņa, nespecifisku imūnās atbildes reakciju pret patogēniem, piemēram, baktērijas vai vīrusus. Mikrobiem, kas izvairās no iedzimtas sistēmas sastopas trešās pakāpes aizsardzība, kas raksturo spēcīgs mehānisms, ko sauc par adaptīvās imūnās reakcijas. Šajā slānī, balto asins šūnu, ko sauc par limfocītiem, - B šūnu un T šūnu mount spēcīgs, ļoti skaidri uzbrukums specifiskiem patogēniem.

... Lasīt tālāk »

Skatījumu skaits: 33410 | Pievienoja: HAzzy | Datums: 2010-10-06 | Komentāri (0)

Latvijā ir trīspadsmit abinieku sugas un septiņas rāpuļu sugas.  Latvijā aizsargājāmas ir sešas abinieku un trīs rāpuļu sugas; Eiropas direktīvās un Bernes konvencijā  iekļautas  vienpadsmit abienieku  un  trīs  rāpuļu sugas.
Šajā lapā ir īsi apkopota informācija par Latvijas abiniekiem un rāpuļiem. Minētas arī dažas noderīgas adreses.



         
LATVIJAS ABINIEKU UN RĀPUĻU SISTEMĀTIKA

... Lasīt tālāk »
Skatījumu skaits: 2818 | Pievienoja: Biologija | Datums: 2010-02-08 | Komentāri (0)

Strauta forele...
EIROPAS MĒRENĀS JOSLAS FAUNAS IESPĒJAMĀS IZMAIŅAS, KLIMATAM KĻŪSTOT SILTĀKAM

Ievads
    Mērenajā joslā ietilpst lielākā daļa Eiropas. Vienīgi Skandināvijas ziemeļdaļa ietilpst subarktiskajā, Lielākā daļa Pireneju, Apenīnu un Balkānu pussalu – subtropu joslā. Klimats teritorijas rietumdaļā Atlantijas okeāna ietekmē ir mitrs, austrumdaļā kļūst kontinentāls. Gaisa vidējā temperatūra janvārī ir 0 – 8ºC rietumos, gar Ziemeļjūras un Biskajas līča krastiem, -8 – 0ºC vidusdaļā, un -16 – -8ºC rietumdaļā, kur palielinās kontinentālā ietekme, kā arī Skandināvijas pussalas vidienē. Jūlijā gaisa vidējā tem... Lasīt tālāk »
Skatījumu skaits: 2712 | Pievienoja: Biologija | Datums: 2010-01-25 | Komentāri (0)

Skatījumu skaits: 2190 | Pievienoja: Biologija | Datums: 2010-01-20 | Komentāri (1)

Viņi dzīvo ūdenī – kā zivis, bet nav zivis.

Kas viņi ir?


Mugurkaula vietā viņiem ir skrimšļa veidojums – mugurstiegra jeb horda. Viņiem ir slaiks, čūskveidīgs ķermenis. Galvas priekšgalā viņiem ir piltuvveida piesūceknis, kura dibenā atrodas apaļa mute. Gan piesūcekņa piltuvē, gan mutes dobumā, gan arī uz mēles viņiem ir ragvielas plātnītes ar zobveida izciļņiem. Viņiem ir trīs (!) acis: divas no tām izvietotas klasiski – katrā ķermeņa pusē galvas sānos, bet trešā (kas gan nav īsti attīstījusies jeb ir palikusi aizmetņa stadijā, tāpēc tikai nedaudz spēj uztvert vienīgi gaismas spilgtuma izmaiņas) atrodas galvas virspusē apslēpta zem ādas.

Ja reiz daļu no man atvēlētā apdrukājamā laukuma jau apraksta pašā sākumā esmu atvēlējis informācijai par to, kas viņiem ir, ... Lasīt tālāk »

Skatījumu skaits: 1988 | Pievienoja: Biologija | Datums: 2010-01-13 | Komentāri (0)

Hordaiņi (Chordata) – otrmutnieku dzīvnieku tips. Hordaiņiem ir divpusīgi simetrisks (bilaterāls) ķermenis, kam izšķirama galva, viduklis un aste (izņēmums ir tunikāti). Ķermeni balsta ass skelets, kas ir blīvas, nedalītas vai posmainas stiegras (hordas) veidā. Virs ass skeleta atrodas centrālā nervu sistēma, kurai ir... Lasīt tālāk »
Skatījumu skaits: 3020 | Pievienoja: Biologija | Datums: 2010-01-11 | Komentāri (0)

Lenteņi (Cestoda) ir plakantārpu klase, kas visvairāk ir pielāgojušies parazītiskam dzīvesveidam. Gremošanas sistēma ir pilnīgi reducējusies. Lenteņi parazitē arī cilvēkos. Lenteņu parazītismu cilvēkos sauc par teniozi.

Raksturojums

Atšķirībā no sūcējtārpiem un monogenejiem, lenteņiem ir pazudušas visas pazīmes, kas tos saista ar kādreiz b... Lasīt tālāk »

Skatījumu skaits: 1565 | Pievienoja: Biologija | Datums: 2010-01-11 | Komentāri (0)

Daudzkāji (latīņu: Myriapoda) ir posmkāju tipa apakštips. Visi daudzkāji ir tārpveidīgi sauszemes dzīvnieki. Pāra skaita priekšmutes piedēkļi ir daudzveidīgas formas taustekļi (antennae) : tie parasti vienzaraini, pavedienveida vai vālesveida. Žokļukrūtīs un ... Lasīt tālāk »
Skatījumu skaits: 925 | Pievienoja: Biologija | Datums: 2009-12-16 | Komentāri (0)