Cilvēka imūnsistēma ir patiešām pārsteidzošs konstelācija, reaģējot uz
uzbrukumiem ārpus ķermeņa. Tas ir daudzveidīgs, no kuriem daudzi varētu
mainīt, lai optimizētu reakciju uz šīm nevēlamām ieplūšanu. Lielāko
daļu laika, sistēma ir ļoti efektīva. Cilvēka imūnsistēma ir trīs
slāņiem.
Ādas un gļotādas, kas darbojas kā fiziska barjera veidlapu pirmo kārtu.
Otrais slānis pārstāv "iedzimtas imūno sistēmu," plaša darbības,
īstermiņa, nespecifisku imūnās atbildes reakciju pret patogēniem,
piemēram, baktērijas vai vīrusus. Mikrobiem, kas izvairās no iedzimtas
sistēmas sastopas trešās pakāpes aizsardzība, kas raksturo spēcīgs
mehānisms, ko sauc par adaptīvās imūnās reakcijas. Šajā slānī, balto
asins šūnu, ko sauc par limfocītiem, - B šūnu un T šūnu mount spēcīgs,
ļoti skaidri uzbrukums specifiskiem patogēniem.
Latvijā ir trīspadsmit abinieku sugas un
septiņas rāpuļu sugas. Latvijā aizsargājāmas ir sešas abinieku un
trīs rāpuļu sugas; Eiropas direktīvās un Bernes konvencijā
iekļautas vienpadsmit abienieku un trīs rāpuļu
sugas.
Šajā lapā ir īsi apkopota informācija par Latvijas abiniekiem un
rāpuļiem. Minētas arī dažas noderīgas adreses.
Strauta forele... EIROPAS MĒRENĀS JOSLAS FAUNAS
IESPĒJAMĀS IZMAIŅAS, KLIMATAM KĻŪSTOT SILTĀKAM
Ievads
Mērenajā joslā ietilpst lielākā daļa Eiropas.
Vienīgi Skandināvijas ziemeļdaļa ietilpst subarktiskajā, Lielākā daļa
Pireneju, Apenīnu un Balkānu pussalu – subtropu joslā. Klimats
teritorijas rietumdaļā Atlantijas okeāna ietekmē ir mitrs, austrumdaļā
kļūst kontinentāls. Gaisa vidējā temperatūra janvārī ir 0 – 8ºC
rietumos, gar Ziemeļjūras un Biskajas līča krastiem, -8 – 0ºC
vidusdaļā, un -16 – -8ºC rietumdaļā, kur palielinās kontinentālā
ietekme, kā arī Skandināvijas pussalas vidienē. Jūlijā gaisa vidējā
tem
... Lasīt tālāk »
Zivis (Pisces) ir ūdenī dzīvojoši mugurkaulnieki. Ar retiem izņēmumiem zivis apdzīvo visus zemeslodes ūdensbaseinus, tās pielāgojušās visdažādākiem ūdens vides apstākļiem no ekvatora līdz poliem, no okeānu dzīlēm un apakšzemes ūdeņiem līdz pat augstu kalnu avotiem. Pie zivju virsklases pieder ārkārtīgi daudz form
... Lasīt tālāk »
Mugurkaula vietā viņiem ir skrimšļa veidojums – mugurstiegra jeb
horda. Viņiem ir slaiks, čūskveidīgs ķermenis. Galvas priekšgalā viņiem
ir piltuvveida piesūceknis, kura dibenā atrodas apaļa mute. Gan
piesūcekņa piltuvē, gan mutes dobumā, gan arī uz mēles viņiem ir
ragvielas plātnītes ar zobveida izciļņiem. Viņiem ir trīs (!) acis:
divas no tām izvietotas klasiski – katrā ķermeņa pusē galvas sānos, bet
trešā (kas gan nav īsti attīstījusies jeb ir palikusi aizmetņa stadijā,
tāpēc tikai nedaudz spēj uztvert vienīgi gaismas spilgtuma izmaiņas)
atrodas galvas virspusē apslēpta zem ādas.
Ja reiz daļu no man atvēlētā apdrukājamā laukuma jau apraksta
pašā sākumā esmu atvēlējis informācijai par to, kas viņiem ir,
... Lasīt tālāk »
Lenteņi (Cestoda) ir plakantārpu klase, kas visvairāk ir pielāgojušies parazītiskam dzīvesveidam. Gremošanas sistēma ir pilnīgi reducējusies. Lenteņi parazitē arī cilvēkos. Lenteņu parazītismu cilvēkos sauc par teniozi.
Daudzkāji (latīņu: Myriapoda) ir posmkāju tipa apakštips. Visi daudzkāji ir tārpveidīgi sauszemes dzīvnieki. Pāra skaita priekšmutes piedēkļi ir daudzveidīgas formas taustekļi (antennae) : tie parasti vienzaraini, pavedienveida vai vālesveida. Žokļukrūtīs un ... Lasīt tālāk »