Strauta forele - 25 Janvārī 2010 - Biologija
Ceturtdiena, 2017-03-23, 10:10 AM

Mana vietne

Lietotāja vārds:
Parole:
Vietnes izvēlne
Kalendārs
«  Janvāris 2010  »
PrOTCPkSSv
    123
45678910
11121314151617
18192021222324
25262728293031
Mūsu aptauja
Novērtējiet manu vietni
Atbilžu kopskaits: 12
Mini-čats
Vietnes draugi
Statistika

Kopā Online: 1
Viesi: 1
Lietotāji: 0
Sākums » 2010 » Janvāris » 25 » Strauta forele
12:24 PM
Strauta forele
Strauta forele...
EIROPAS MĒRENĀS JOSLAS FAUNAS IESPĒJAMĀS IZMAIŅAS, KLIMATAM KĻŪSTOT SILTĀKAM

Ievads
    Mērenajā joslā ietilpst lielākā daļa Eiropas. Vienīgi Skandināvijas ziemeļdaļa ietilpst subarktiskajā, Lielākā daļa Pireneju, Apenīnu un Balkānu pussalu – subtropu joslā. Klimats teritorijas rietumdaļā Atlantijas okeāna ietekmē ir mitrs, austrumdaļā kļūst kontinentāls. Gaisa vidējā temperatūra janvārī ir 0 – 8ºC rietumos, gar Ziemeļjūras un Biskajas līča krastiem, -8 – 0ºC vidusdaļā, un -16 – -8ºC rietumdaļā, kur palielinās kontinentālā ietekme, kā arī Skandināvijas pussalas vidienē. Jūlijā gaisa vidējā temperatūra lielākajā daļā Eiropas mērenās joslas ir 16 – 24ºC, kalnos un Skandināvijā 8 – 16ºC. Nozīmīgākie kalni ir Alpi, kas atrodas mērenās joslas dienvidu daļā. Gada vidējais nokrišņu daudzums ir ~800mm. Dominējošais sauszemes bioms ir mērenie platlapju meži. Šajā teritorijā ietilpst arī Latvija. Eiropas mērenajai joslai raksturīgas tipiskas Holarktikas zooģeogrāfiskā virsapgabala mēreno joslu mugurkaulnieku sugas. Endēmu mugurkaulnieku dzimtu šai teritorijai nav.
    Klimatam kļūstot siltākam, faunas iespējamās izmaiņas ir saistītas ar tādām sugām, kam temperatūra un klimats ir areālu ierobežojošie faktori. Sugas, kuras piemērojušās izdzīvošanai ziemas apstākļos, varētu pamazām izzust, bet to vietā ieviestos sugas, kuras pirms tam nespēja pārciest mērenās joslas ziemas apstākļus. Pirmās vai nu pamazām izmirtu, vai pārceļotu tālāk uz ziemeļiem. Taču subarktiskā josla ir pavisam neliela sauszemes daļa, kur arī nākotnē iespējama temperatūras paaugstināšanās. Jaunās sugas varētu ienākt divos galvenajos veidos: atmigrēt no subtropu rajoniem, vai nonākt šeit apzinātas vai neapzinātas mākslīgās introdukcijas rezultātā. Sugām, kuras iepriekš nespēja aklimatizēties aukstā klimata un bargo ziemu dēļ, tagad klimats nebūtu šķērslis. Siltāks klimats varētu arī atvieglot izdzīvošanas un vairošanās apstākļus Eiropā jau esošām sugām, tādejādi palielinātos šo sugu populāciju lielums.
    Turpmāk esejā tiks apskatītas faunas izmaiņas dažādos mugurkaulnieku taksonos. Augstāk minētās galvenās faunas izmaiņas attiecas arī uz bezmugurkaulniekiem, tomēr mugurkaulnieku piemēri ir uzskatāmāki.

Zivis
    Klimatam kļūstot siltākam, palielinās arī ūdeņu temperatūra, kas ietekmē dažādu zivju sugu izdzīvošanu. Katrai zivju sugai ir kritiskā maksimālā ūdens temperatūra, kuru pārsniedzot zivs visbiežāk iet bojā, kā arī optimālā ikru inkubācijas temperatūra. Jo augstāka ūdens temperatūra, jo zemāka skābekļa šķīdība ūdenī. Siltā ūdenī labi vairojas arī zilaļģes, tādēļ siltums ir viens no zivju slāpšanas iemesliem. Zemā ūdens temperatūrā vislabāk jūtas strautu un oligotrofo ezeru zivis – foreles (Salmo trutta ssp.), sīgas (Coregonus sp.), alatas (Thymallus thymallus), vēdzeles (Lota lota), platgalves (Cottus sp.) u. c. Vasarās, kad ūdens sasilst virs 20ºC, šīs zivis paslēpjas ēnainās vietās un nebarojas. Ja vasaras ar šādu siltu ūdens temperatūru kļūs garākas, šīs zivju sugas var iznīkt. Siltā ūdenī vislabāk jūtas karpu dzimtas zivis – karpas (Cyprinus carpio), karūsas (Carassius sp.), līņi (Tinca tinca), ruduļi (Scardinius erythrophtalmus) u. c., kā arī sams (Silurus glanis). Šīs zivju sugas ir izturīgas arī pret zemu skābekļa saturu ūdenī. Šīs zivis ir neaktīvas un nebarojas periodā, kad ūdens temperatūra zemāka par 12 – 15ºC. Klimatam kļūstot siltākam, tās varētu baroties visu gadu, augt ātrāk, sasniegt lielākus izmērus un izkonkurēt tādas zivju sugas kā raudas (Rutilus rutilus), asarus (Perca fluviatilis) u. c. arī mēreni eitrofos ezeros. Klimatam kļūstot siltākam, ziemeļu virzienā pamazām paplašinās tādu Dienvid- un Viduseiropai raksturīgu karpu dzimtas ģinšu kā Barbus un Chondrostoma areāli. Siltākā klimatā savvaļā var veiksmīgi aklimatizēties tādas akvakultūrās audzētu zivju sugas kā tilapijas (Thylapia sp.) un kanālu sami (Ictalurus nebulosus).

Skatījumu skaits: 3527 | Pievienoja: Biologija | Reitings: 0.0/0
Komentāru kopskaits: 0
Vārds *:
Email *:
Kods *: