Hordaiņi (Chordata) – otrmutnieku dzīvnieku tips. Hordaiņiem ir divpusīgi simetrisks (bilaterāls) ķermenis, kam izšķirama galva, viduklis un aste (izņēmums ir tunikāti). Ķermeni balsta ass skelets, kas ir blīvas, nedalītas vai posmainas stiegras (hordas) veidā. Virs ass skeleta atrodas centrālā nervu sistēma, kurai ir biezsienu caurules veids. Zem ass skeleta atrodas ķermeņa dobums — celoms, kurā atrodas gremošanas orgāni, izvadorgāni un vairošanās orgāni.
Gremošanas kanāls priekšgalā atveras ar ievadatveri, bet pakaļgalā ar
izvadatveri, un tā sākuma nodalījumā (rīklē) atrodas pāra žaunu spraugu
rindas. Vēl zemāk zem gremošanas kanāla atrodas centrālais asinsrites orgāns — sirds.
Raksturojums
Svarīgākās pazīmes, kas atšķir hordaiņus no visiem pārējiem dzīvnieku valsts tipiem, ir šādas.
- Ir horda jeb muguras stiegra - chorda dorsalis.
Hordai ir ass skeleta loma, tā ir elastīga, locīties spējīga stiegra,
kuru veido īpatnēji audi, kas sastāv no stipri vakuolizētām šūnām.
Horda veidojas, atdalīdamās no zarnu caurules mugurējās sienas, tātad
horda cēlusies entodermāli. Horda raksturīga visiem hordaiņiem. Taču
visu dzīves laiku horda saglabājas tikai zemākajiem hordaiņiem, bet
augstākajiem tā ir dīgļa orgāns, kuru vēlāk nomaina mugurkaula skriemeļi, kas veidojas no saistaudiem, kuri apņem hordu.
- Centrālā nervu sistēma (muguras un galvas smadzenes) atrodas ķermeņa mugurpusē, un tai ir caurules veids. Tās iekšējo dobumu sauc par neirocelu — neurocoel.
Bezmugurkaulniekiem centrālā nervu sistēma pa lielākai daļai atrodas
ķermeņa ventrālajā pusē un sastāv no mezgliem, kurus saista nervu
stiegras. Turpretim hordaiņiem nervu caurule ir garenisks ieliekums
dīgļa mugurpusē, un tā cēlusies ektodermāli.
- Ir žaunu spraugas,
t.i. pāra atveru rinda, kas atrodas zarnu caurules priekšējā nodalījuma
sienā (rīklē) un savieno tās dobumu ar ārējo vidi. Ūdens hordaiņiem
žaunu spraugas saglabājas visu mūžu, un tajās izveidojas orgāni — žaunas, kas noder elpošanai ūdenī. Sauszemes hordaiņiem žaunas aizmetas tikai dīgļiem.
Hordaiņiem bez tam ļoti raksturīgas ir šādas pazīmes, kādas ir arī dažiem citiem dzīvnieku tipiem.
- Metamērs (segmentārs) svarīgāko orgānu sistēmu - perifērās nervu sistēmas (muguras smadzeņu nervu), muskulatūras (muskuļu segmentu), skeleta (skriemeļu), daļēji asinsvadu, kā arī izvadsistēmas (nefrīdiju)
izvietojums. Taču metamērija hordaiņiem ir izteikta vājāk nekā
posmkājiem un daudzām tārpu grupām, un augstākajiem hordaiņiem tā lielā
mērā ir izzudusi. Vislabāk metamērija izteikta dīgļiem un zemākajiem
hordaiņiem, un tikai kāpurhordaiņiem un pushordaiņiem tā pilnīgi
izzudusi.
- Divpusīgā (bilaterālā) ķermeņa simetrija: ir tikai viena simetrijas
plakne (vertikālā, pa galveno asi), kas sadala ķermeni divās,
simetriskās pusēs (labajā un kreisajā). Bilaterālā simetrija raksturīga
visiem daudzšūnu dzīvniekiem, izņemot sūkļus un zarndobumaiņus.
No visiem dzīvnieku tipiem vistuvāki hordaiņiem ir adatādaiņi, pushordaiņi un pogonoforas. Tie tāpat ir divpusīgi simetriski otrmutnieki, kuriem ir celoms; tie zināmā mērā saista hordaiņus ar pārējām formām.
Sistemātika
Hordaiņu tipu parasti dala 3 apakštipos (reizēm četros).
- apakštips: kāpurhordaiņi jeb tunikāti — Urochorda, Tunicata.
Tajā apvieno no tipiskajiem hordaiņiem atšķirīgus kā vientuļus, tā arī
koloniālus jūras dzīvniekus ar sēdošu dzīves veidu (piemēram,
ascīdijas) vai tādus, kas sekundāri pārgājuši uz brīvi peldošu dzīves
veidu (salpas un apendikulārijas); tikai kāpuru stadijā tiem saglabājas
hordaiņiem raksturīgā ķermeņa uzbūve.
- apakštips: bezgalvaskausaiņi jeb galvhordaiņi - Acrania, Cephalochorda
ir visprimitīvākie no tagad dzīvojošajiem tipiskajiem hordaiņiem. Tiem
ir saglabājusies samērā maz mainījusies ar mugurkaulniekiem kopīgo
senču ķermeņa uzbūve.
- apakštips: galvaskausaiņi jeb mugurkaulnieki - Craniata, Vertebrata
ir visaugstāk attīstītie hordaiņi, kuri aktīvi iegūst barību un
ieguvuši evolūcijas procesā augsti diferencētus orgānus — sirdi, galvas
smadzenes, maņu orgānus un galvaskausu. Tā kā mugurkaulnieki
-apaļmutnieki, zivis, abinieki, rāpuļi, putni un zīdītāji ļoti kustīgi
un augsti diferencēti, tie izplatījušies pa visu zemeslodi, pa visiem
tās okeānu un kontinentālajiem ūdeņiem, pa visu sauszemi un daļēji arī
gaisa, telpā.
|